Akvaplanēšana

Akvaplanēšana ir ļoti bīstams fenomens, kas parādās uz slapjas ceļa virsmas, un tās radītie efekti ir līdzvērtīgi slīdēšanai uz ledus. Nolietotas un nepietiekami piepumpētas riepas zaudē saķeri ar ceļa virsmu, saskaroties ar ūdeni, jau pie 50 km/h, savukārt jaunas riepas saglabā saķeri ar ceļa virsmu līdz pat 100 km/h. Nepietiekams gaisa spiediens riepās var izraisīt akvaplanēšanu pie 70 km/h.

Ja riepas nav spējīgas izkliedēt lieko ūdeni, tās tiek paceltas no ceļa virsmas, un tiek zaudēta saķere ar ceļa virsmu, kas var izraisīt kontroles zudumu pār automašīnu. Akvaplanēšanu ietekmē trīs būtiski faktori: riepu stāvoklis, ieskaitot protektora dziļumu un riepu spiedienu, braukšanas ātrums un ceļa virsmas slapjums.

Dažādas pirms - akvaplanēšanas fāzes:

1. fāze
Mērens lietus, stabils ātrums: akvaplanēšanas risks ir ierobežots. Ūdens tiek veiksmīgi novadīts, un protektora saskares laukums ar ceļu ir optimāls.

2. fāze
Samazināta novadīšanas spēja, lielāks ātrums, palielināts ūdens daudzums starp riepu un ceļa segumu. Riepa nav spējīga izkliedēt visu ūdeni.

3. fāze
Riepas protektoru viscaur piepilda ūdens, starp riepu un ceļa virsmu izveidojas bieza ūdens kārta. Ūdens vairs netiek novadīts. Riepām vairs nav saķeres ar ceļa segumu un tā sāk slīdēt.

Piezīme: Kādas ir sekas, ja riepas ir nepareizi piepumpētas

Riepas spiediens	Ātrums	Izskaidrojums
2,4 bāri (35 psi)	0 km/h	Visa protektora virsma (tumšākā daļa attēlā) saskaras ar ceļa segumu.
2,4 bāri (35 psi)	100 km/h	Saskares laukums samazinās, taču ūdens tiek pareizi novadīts, pateicoties protektora rievām.
2 bāri (30 psi)	100 km/h	Riepas saskares virsmas laukums ar ceļa segumu ir samazināts. Ievērojams akvaplanēšanas risks.
1,7 bāri (25 psi)	100 km/h	Ūdens pakļūst zem riepas. Tās virsma praktiski vairs nesaskaras ar ceļa segumu un sākas akvaplanēšana. Transportlīdzekli vairs nav iespējams kontrolēt.